Iesākumā noskaidrosim, par kādām trifelēm būs runa. Lai arī mūsu platuma grādos šis vārds parasti saistās ar saldajām šokolādes bumbiņām, tomēr šokolādes trifeļu nosaukums radies pēc līdzības ar pazemes sēnēm - delikatesēm, nevis otrādi.
 |
| trifele griezumā - redzams smalks marmorveida raksts |
Trifele - tumšs vai gaišs bumbulis, ko var atrast augsnes virskārtā pie dažu koku saknēm, pēc savas lomas ir tas pats, kas citām sēnēm kātiņš un cepurīte. Virszemes sēnēm to "sēkliņas" - sporas - veidojas cepurītes apakšpusē, savukārt trifelēm - bumbuļa iekšpusē. Ja pirmajām sporas izplatīt palīdz vējš, tad pazemes sēnēm - dzīvnieki, kuri spēj saost to stipro aromātu cauri augsnes virskārtai. Tieši stiprais aromāts ir tas, kas pievilina gardēžus. Trifeles nevāra zupā, necep uz pannas un negatavo žuljēnos. Tās svaigas smalki uzrīvē jau gatavam ēdienam; aromāts ir tik spēcīga, ka ar pāris gramiem pietiek, lai padarītu ēdienu neaizmirstamu...
Taču gaumes mēdz būt dažādas un, pirmo reizi pasmaržojot trifeli, iespaids var nebūt tāds, kā sagaidīts. Trifeļu smaržu grūti aprakstīt. Pirmkārt, tā stipri atšķiras dažādām trifeļu sugām (melnā, baltā u.t.t.); otrkārt, tā veidojas, sajaucoties dažādām vielām un mākslīgi nav precīzi atveidojama. Man nācies dzirdēt dažādus salīdzinājumus - pēc siera (bet sieri taču arī mēdz būt dažādi :-) ), rūgušpiena, riekstiem... Ir trifeles, kas smaržo pēc ķiplokiem, saldumiem, pat pēc acetona. Pēdējās gan nebūs pieskaitāmas delikatešu grupai.
Turpmāk blogā rakstīšu, kas zināms par savvaļas trifelēm Latvijā un kā Latvijas cilvēki iepazīst trifeles un to audzēšanu pie mums un citviet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru