Savvaļas trifeles Latvijā? II daļa - jumjpūpēži un citi

Kā jau teicu, augsnes virskārtā atrodamas ne tikai trifeles, bet vairākas citas pazemes sēņu sugas. Visbiežāk par trifelēm notur priežu mežos smilšainā augsnē augošos jumjpūpēžus - tie ir iedzelteni vai sārti; sastopami diezgan bieži. Esot ēdami un pat diezgan garšīgi. Taču ar trifelēm tiem nav nekāda sakara. Saskaņā ar pētījumu datiem, jumjpūpēži ir tuvāki radinieki bekām, ne pūpēžiem, kur nu vēl trifelēm...

jumjpūpēdis, šis gan fotografēts Sāmsalā

Retāk var gadīties atrast kādu citu no pazemes sēnēm - zemespūpēdi, zemesrieksteni vai kādu citu. Taču tās pazīt vairs nav tik vienkārši. Ja lasāt šīs rindas, tad varu cerēt, ka gan Jums, gan man būtu interesanti to noskaidrot un tādēļ, ja gadās atrast ko ieapaļu augsnes virskārtā, kas izskatās pēc sēnes :-), būtu jārīkojas šādi. Labākais būtu nogādāt veidojumu kādam sēņu pētniekam - mikologam, piemēram, man, Diānai, uz Dabas muzeju Rīgā, K.Barona ielā 4. Ja tas var notikt 1-2 dienu laikā pēc atrašanas, tad sēni var glabāt maisiņā, ledusskapī. Taču, ja nogādāšana prasīs ilgāku laiku, tad labāk ir sēni nofotografēt, izpētīt krāsu, smaržu utt, un tad sēni izžāvēt. Ja tā liela, tad labāk to pārgriezt.

Šo zemesrieksteni atrada Natālija S. Daugavpils apkārtnē 2010.gada vasarā

Atzīstu, ka sevišķi pievilcīgi šie mazie bumbulīši neizskatās, bet iedomājieties - ja nu esat atradis ko jaunu un līdz šim Latvijā nezināmu! Un katrai no šīm sēnēm ir savs, reizēm pat ļoti aizraujošs dzīves stāsts. Kaut kad vēlāk mēģināšu Jūs ar kādu no tiem iepazīstināt.
Līdz citai reizei!

Savvaļas trifeles Latvijā? I daļa - briežtrifeles

Lai nedaudz sajauktu galvu, teikšu, ka par trifelēm dažkārt sauc visas pazemes sēnes ar ieapaļiem augļķermeņiem (no kurām gan ne visas ir cilvēka uzturā lietojamas), dažkārt - ēdamās pazemes sēnes (no tām atkal ne visas pieder pie trifeļu ģints).
Pirms stāstīt par trifelēm, kas atrastas Latvijā, vispirms papētīsim, kādas vēl sēnes var atrast augsnes virskārtā.

uz briežtrifeles virsmas redzmas mazas piramidālas "kārpiņas"

Sāksim ar briežtrifelēm (kas nav "īstās" trifeles). Cilvēkam tās visvieglāk atrodamas, paturpinot meža cūku iesākto - cūku rakumu malās šad un tad atrodas brūnganie briežtrifeļu bumbuļi. Meža cūkām šīs sēnes traki garšo, to augšanas laikā meža cūkas mēdz pārtikt gandrīz tikai no briežtrifelēm, lai gan to uzturvērtība nav nekāda lielā. Latvijā atrastas vairākas briežtrifeļu sugas, kas atšķiras ar nelielām niansēm to uzbūvē.

Otrs veids, kā dažkārt var atrast briežtrifeles, ir vēl eksotiskāks par meža cūku rakumu pārmeklēšanu. Kā jau visam dabā, arī briežtrifelēm ir savi parazīti - šoreiz tā ir cita sēne - čūskmēlīšu milnene, kura "ēd" briežtrifeles bumbuli, bet melnās vālītes - augļķermeņus - veido virs zemes.

čūskmēlīšu milnenes sūnās... un blakus - briežtrifele, kas  atrodama apakšā

Ja ir interese papētīt vairāk - var noderēt datorenciklopēdija Latvijas daba

http://www.latvijasdaba.lv/senes/elaphomyces-muricatus-fr/

http://www.latvijasdaba.lv/senes/elaphomyces-asperulus-vittad/

Vai http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/ - jāskatās sadaļa par pazemes sēnēm.

Kas ir trifeles? Ievadam

Iesākumā noskaidrosim, par kādām trifelēm būs runa. Lai arī mūsu platuma grādos šis vārds parasti saistās ar saldajām šokolādes bumbiņām, tomēr šokolādes trifeļu nosaukums radies pēc līdzības ar pazemes sēnēm - delikatesēm, nevis otrādi.

trifele griezumā - redzams smalks marmorveida raksts

Trifele - tumšs vai gaišs bumbulis, ko var atrast augsnes virskārtā pie dažu koku saknēm, pēc savas lomas ir tas pats, kas citām sēnēm kātiņš un cepurīte. Virszemes sēnēm to "sēkliņas" - sporas - veidojas cepurītes apakšpusē, savukārt trifelēm - bumbuļa iekšpusē. Ja pirmajām sporas izplatīt palīdz vējš, tad pazemes sēnēm - dzīvnieki, kuri spēj saost to stipro aromātu cauri augsnes virskārtai. Tieši stiprais aromāts ir tas, kas pievilina gardēžus. Trifeles nevāra zupā, necep uz pannas un negatavo žuljēnos. Tās svaigas smalki uzrīvē jau gatavam ēdienam; aromāts ir tik spēcīga, ka ar pāris gramiem pietiek, lai padarītu ēdienu neaizmirstamu...
Taču gaumes mēdz būt dažādas un, pirmo reizi pasmaržojot trifeli, iespaids var nebūt tāds, kā sagaidīts. Trifeļu smaržu grūti aprakstīt. Pirmkārt, tā stipri atšķiras dažādām trifeļu sugām (melnā, baltā u.t.t.); otrkārt, tā veidojas, sajaucoties dažādām vielām un mākslīgi nav precīzi atveidojama. Man nācies dzirdēt dažādus salīdzinājumus - pēc siera (bet sieri taču arī mēdz būt dažādi :-) ), rūgušpiena, riekstiem... Ir trifeles, kas smaržo pēc ķiplokiem, saldumiem, pat pēc acetona. Pēdējās gan nebūs pieskaitāmas delikatešu grupai.

Turpmāk blogā rakstīšu, kas zināms par savvaļas trifelēm Latvijā un kā Latvijas cilvēki iepazīst trifeles un to audzēšanu pie mums un citviet.